Sievietes rokas manā ģimenē nebija domātas rakstīšanai

Grāmatas centrā ir Eganas Džabbarovas jaunās sievietes ķermenis, kura eksistence, no vienas puses, tiek regulēta ar stingriem patriarhālās azerbaidžāņu ģimenes un kopienas noteikumiem, bet, no otras puses, ir pakļauta neiroloģiskai slimībai, kas izraisa stipras sāpes un atņem runu. Vēršoties ar... pētnieka metodiskumu pie katras ķermeņa daļas, rakstniece paceļ atmiņu, tradīciju un prakses slāņus, aizliegumus un noteikumus, saistot tos ar vispersoniskāko, fundamentālāko un neizbēgamāko, kas ir cilvēkam, fizisko apvalku. Varbūt slimība galu galā ne tikai ierobežo un atņem, bet arī dod atslēgu uz atbrīvošanos?
Vairāku paaudžu sieviešu stāsti, piederība un svešums, nepakļaušanās un izdzīvošana, mantojums, ko nevari izvēlēties, un kā ar to dzīvot šādās koordinātēs, dzīvo Eganas Džabbarovas debijas prozas grāmatā.