Ne tā meita

16 gadus atpakaļ Keitlinai un Olīvijai – māsām. Viņām ir desmit un trīspadsmit. Viņas ir laimīgas un satrauktas: vecāki devušies uz svinīgu vakariņu, uzskatot, ka viņas ir pietiekami pieaugušas, lai atstātu bez uzraudzības. Bet ir kaut kas, ko meitenes nepamana.... Tumša figūra venēciešu maskā, kas vēro viņas caur logu. Kad vecāki atgriezīsies, viņi atklās, ka Olīvijas gulta ir tukša. Viņu vecākā meita ir pazudusi. Policija nešaubās: meitene jau ir mirusi. Tikai pēc sešpadsmit gadiem Olīvija atgriežas. Tuvi cilvēki ir laimīgi. Visi, izņemot Keitlinu. Viņa ir pārliecināta: sieviete, kas sevi sauc par Olīviju – ir pašpieteikusies. Tomēr viņas izmisīgās pūles to pierādīt tikai pārliecina apkārtējos: Keitlinai ir meli, vai viņa nav savā prātā. Tad meitene sāk savu spēli. Viņa ir apņēmības pilna izvest "māsīcu" uz tīru ūdeni...