Jaunās filozofijas vēsture. Leibnics: viņa dzīve, darbi un mācība

Šis jaunā izdevuma «Jaunās filozofijas vēsture» sējums, ko sarakstījis K. Fišers, ir veltīts Gotfrīdam Vilhelmam Leibnicam (1646–1716), filozofam un zinātniekam, kurš ieguva slavu matemātikā, izgudrojot (blakus I. Ņūtonam) diferenciālo kalkulu, filozofijā — mācību par monādēm, teoloģijā — teodiciju. Klasiskajā loģikā... viņš kļuva par principa par pietiekamu pamatu autoru. Leibnics bija arī politiķis un zinātnisko kopienu organizators. Viņš sniedza padomus Ludviķim XIV, organizēja Berlīnes zinātņu akadēmiju, projektēja Pēterburgas akadēmiju (tikaies ar Pēteri Lielo) un darīja daudz ko citu. Viņa galvenais dzīves princips bija tieksme uz harmonisku pasaules vienotību.

Pirmais grāmatas sējums ir veltīts Leibnica dzīvei un darbībai, otrais satur detalizētu viņa filozofijas izklāstu. Trešais grāmatas sējums ir veltīts filozofiem un rakstniekiem Vācijas Apgaismībā un viņu attiecībām ar Leibnicu — Volfam, Reimarusam, Lessingam, Vinkelmānam, Hēderam, Gamānam, Jakobi, Gētei un Šileram. Sējumu noslēdz novērtējums par Leibnica vietu filozofijas vēsturē.

Grāmata ir paredzēta filozofijas studentiem un pasniedzējiem, filozofijas vēsturniekiem, kā arī visiem, kas interesējas par pasaules garīgās kultūras attīstību.