Jaunās filozofijas vēsture. Leibnics: viņa dzīve, darbi un mācība

Šis jaunā izdevuma «Jaunās filozofijas vēsture» K. Fišera sējums ir veltīts Gotfrīdam Vilhelmam Leibnicam (1646–1716), filozofam un zinātniekam, kurš ieguva slavu matemātikā ar (blakus I. Ņūtonam) diferenciālo aprēķinu, filozofijā — ar monādu mācību, teoloģijā — ar teodiciju. Klasiskajā loģikā viņš... kļuva par principa pietiekama pamatojuma autoru. Leibnics bija arī politiķis un zinātnisko kopienu organizators. Viņš sniedza padomus Ludviķim XIV, organizēja Berlīnes zinātņu akadēmiju, projektēja Sanktpēterburgas akadēmiju (tikaies ar Pēteri Lielo) un darīja daudz ko citu. Viņa galvenais dzīves princips bija tieksme uz harmonisku pasaules vienotību.

Pirmais grāmatas sējums ir veltīts Leibnica dzīvei un darbībai, otrais satur detalizētu viņa filozofijas izklāstu. Trešais sējums ir veltīts filozofiem un rakstniekiem Vācijas Apgaismībā un viņu attiecībām ar Leibnicu — Volfam, Reimarusam, Lesingam, Vinkelmānam, Hēderam, Gamam, Jakobi, Gētei un Šileram. Sējumu noslēdz novērtējums par Leibnica vietu filozofijas vēsturē.

Grāmata ir paredzēta filozofijas studentiem un pasniedzējiem, filozofijas vēsturniekiem, kā arī visiem, kas interesējas par pasaules garīgās kultūras attīstību.