Pulkvienis neguļ

Vienā lielā pilsētā kādā karā plosītā valstī dienu no dienas speciālists iztaujāšanā dedzīgi pilda savu profesionālo pienākumu. Viņa mērķis ir likt runāt pat tos, kuriem nav ko teikt. Bet naktīs pulkvienis neguļ. Garu armija, kas sapulcējusies no neskaitāmām upurām, ir... pārņēmusi viņa sapņus.

Uz ielas nebeidz lietus, un viss apkārt — pilsēta, cilvēki — saplūst izplūdušā ainavā, kas vairāk atgādina drūmu murgi. Tumsas sirdī vieni dod bezjēdzīgus rīkojumus, bet citi ir spiesti tiem pakļauties; atdzīvojusies sirdsapziņas balss ir gandrīz nedzirdama pār to kliedzieniem, kuru mokas ir ikdienišķa varoņa uzdevums.

Parastā ļaunuma atmosfērā nežēlīgais izpildītājs, ko ieskauj viņa fantomi, cenšas pilnībā nenonākt prāta zudumā.