Zvērs no tumsas

Zem puikas gultas dzīvo zvērs. Puika saka, ka dienas gaismā zvērs saraujas, bet, kad māte izslēdz gaismu naktī, viņš uzpampst.
Reiz puika, nobijies, sāk ar viņu runāt. Un pakāpeniski zvērs kļūst par viņa labāko draugu, kā arī aizstāvi, sprediķotāju un ceļvedi.... Tad puikas tēvs iet bojā pēdējā tiesas kara laikā. "Zvērs, - saka puika, - ej pie tēva un saki viņam, ka es viņu mīlu un ilgojos pēc viņa." Zvērs kļūst par saikni starp dzīvajiem un mirušajiem: viņš nodod ziņas turp un atpakaļ, atnesot puikam padomus un mierinājumu. Viņš arī rūpējas par puikas mazo māsu, kas ir mātes vēderā, atbalsta māti dzemdībās un pat šūpo mazo meiteni naktīs. Un zvērs vienmēr ved puiku tur, kur viņam ir lemts būt, lai katru dienu kļūtu stiprāks un laimīgāks.