Cik daudz vilku nebaro

Vārns vienmēr zināja: viņš ir dzimis, lai kļūtu par vilku. Daudz rituālu ir veicis, visus veidus izmēģinājis, bet viss bezjēdzīgi. Viņš uz viņu skatās šķībi, sabiedrība jau sen ir vīlusies viņā, vairs netic, ka viņā slēpjas kāda vilku būtība. Bet... Vārns tic. Kaut kur mežā, runā, dzīvo mežonīgie, puscilvēki-pusvilki, – varbūt viņi viņam palīdzēs ar spēku, ko viņš vēlas, pārvērsties par vilku? Kā viņus vēl atrast... Bāja vienmēr zināja: neizvēlies cilvēkus bez vajadzības, neiznāc pie viņiem cilvēka izskatā, citādi būs nelaime. Bet viņu uzmanību piesaistīja jautrs jauneklis, dīvains rituāls nakts mežā, kas viņu izpriecēja. "Jā, tu atradīsi mežā visu, ko meklē tajā," kā pie mežonīgajiem saka. Tikai dzīve starp vilkiem pēkšņi izrādās pavisam ne pasaka...