Zēni un citi

Dmitrijam Garičevam izdevās atrast īpašu izteiksmīgumu, lai aprakstītu varoņu dzīves pasauli, kuru jaunība norisinājās 1990. – 2010. gados. Viņi eksistē it kā daudzdimensionālā sāpīgā fantāzijā, kas tomēr izrādās mazāk nežēlīga nekā iznirstošā realitāte šodienas tukšajā laikā. Grāmatu atklājošā stāsta «Zēni»... stāsta par dīvainu filozofisku eksperimentu – dīvainu «republiku», kas atrodas mūžīgā simulācijas karā, aiz kura, protams, var nojaust reālas militāras darbības. Sekojot varonim, mūziķim Nikitam, lasītājs novēro, kā vēsturiski politiskā spēle, ko radījuši intelektuāļi, noved pie nežēlīgas iznākuma. Grāmatā iekļauts arī turpinājums stāstam «Pasakas mirušajiem bērniem» un vairāki atsevišķi stāsti, kuru varoņus vieno bailes no viņiem nesaprotamās pasaules. Tā iemiesojums kļūst viegli atpazīstamie Maskavas apgabala toposi, kas pilda šķīstītāja lomu, kur izvēle starp miegu un realitāti, labu un ļaunu, pagātni un tagadni ir gandrīz neiespējama.