Baltais augšējais - tumšais apakšējais

Bērnības pasaule - pirmkārt, vismīļākie: vecāki, vecmāmiņas, vectētiņi, viņu intereses, viņu attiecības, viņu stāsti un pamācības. Izpratne nāk vēlāk, bet tolaik tas ir tikai izsikts klausīšanās, pārsteigums, neizpratne... Tas ir arī ikdienas ikdienišķais, kas vēlāk tiek atgādināts ar nostalģiju vai... atgrūšanu, bet gandrīz vienmēr ar neizsīkstošu spilgtumu.
Šajā autobiogrāfiskajā, ļoti patiesajā grāmatā detalizēti, ar raksturojošām un labi atpazīstamām detaļām tiek aprakstīta padomju bērnība. Bet M. Arošteins vispirms interesē cits - "kā pieaugušie tajā laikā klusēja. Kā viņiem nebija spēka runāt par sevi. Kā viņiem nebija sapratnes par to, kas notika ar viņiem. Kā viņiem tam nebija valodas. Kā viņi vēlējās aizmirst visu, ko varēja aizmirst…". Viņu nenosacījums atklāj mūsu kopīgās vēstures drāmu, kuras turpinājumu autors atrod arī savā dzīvē.