Par garīgajiem parādībām mākslā un zinātnē

Visu savu dzīvi Jangs pievērsa ievērojamu uzmanību izcilu zinātnieku un mākslinieku psihiskajai sfērai. Cik lielā mērā viņu radošā ģēnija augļi pieder viņu pašu personībai un cik – ir noteikti viņu laikabiedru kolektīvā bezsamaņā, tā sauktajā laika garā? Un kas baro... radošo garu, kas alkst izpausmes un izlaužas tālu aiz ierobežotās radītāja individualitātes? Jangs izteica pieņēmumu, ka jebkura radoša darbība ir noteikta ne tik daudz ar personiskajiem impulsiem, cik ar kolektīvās dzīves plūsmu, un tieši tāpēc, ka šis fenomens ir kolektīvs, tas atrod līdzīgu izpausmi visdažādākajās jomās, vai tā būtu medicīna, psihoanalīze, alķīmija, vizuālā māksla, literatūra vai arhitektūra. Krājumā iekļauti darbi, kuros Jangs pārdomā par radītājiem un viņu radījumiem, izmantojot Zigmunda Freida, Paracelsa, Pikaso, Džeimsa Džoisa un citu piemērus.