Iedomātie pasaules

Izdevniecība "Ajaķs-preses" piedāvā trešo grāmatu "mikrodetektīviem" Šveices rakstnieka Melhiora Verdenberga "Iedomātie pasaules". (Pirmā grāmata, "Nāvējošs gadījums", iznāca 2016. gada oktobrī, otrā - "Nakts ēnas" - 2018. gada maijā). Zem pseidonīma Melhiora Verdenberga slēpjas pazīstamais Šveices jurists Hans Baungartners.
Profesijas dēļ jurists... pastāvīgi saskaras ar konfliktējošu, dramatisku un pat traģisku dzīves materiālu. Šis materiāls lielā mērā ir vispār neizteicams, taču to nākas tulkot uz nosacītu un abstraktu normatīvo aktu, protokolu, ekspertu atzinumu, tiesas runu un spriedumu valodu, ar kuru izpaužas tiesības. Starp dzīves materiālu un tiesību valodu rodas bezdibenis, kuru pārvar personība paša jurista. Tajā pašā laikā likums, no vienas puses, piešķir juristam tiesības neizpaust profesionālo noslēpumu, aizsargājot viņu no konfliktējošo pušu spiediena, bet, no otras puses, likums prasa no viņa neizpaust profesionālo noslēpumu, aizsargājot konfliktējošo pušu sacensību.
Jurists nonāk ķēniša Midas skūšanās meistara lomā, kuru nomoka noslēpums un kuram gribas to izteikt vismaz izrakta bedrē. Bet gudrais jurists, zinot leģendu, pats izgatavo flautu no izaugušā niedres un pārveido savu dziesmu tā, lai neviens nevarētu viņu apsūdzēt noslēpuma izpaušanā. Par advokātu viņš kļuva pirms divdesmit gadiem, iepriekš strādājot Cīrihes apgabala prokurora amatā. Bija kara apelācijas tiesas tiesnesis, nodarbojās ar lietām, kas saistītas ar narkotikām un seksa biznesu, ekonomiskajiem noziegumiem. Tātad fons, kas ļauj ar zināšanām rakstīt par noslēpumainiem un krimināliem gadījumiem, Melhiora Verdenberga ir diezgan iespaidīgs. Tomēr, kā jurists, viņš apgalvo: jebkādas viņa stāstu sakritības ar reāliem notikumiem un cilvēkiem ir nejaušība. Verdenberga stāsti ir īsi, rakstīti apzināti aukstā valodā, aiz kuras var nojaust smalku ironiju, tas nav tikai nieks, kas palīdz lasītājam izklaidēties, iegrimstot svešu kaislību, noziegumu un sodu pasaulē. Tie liek aizdomāties. Īpaši jāatzīmē šīs un citu Verdenberga grāmatu tulkotājs Boriss Hlebņikovs (viņa tulkojumos ir publicēti Hofmaņa, Hese, Bēla, Grasa, Šlinka un citu darbi): tieši pateicoties viņam Melhior Verdenbergs runāja ar saviem lasītājiem krievu valodā.