Princis, kas ir tik nežēlīgs

No rīta viņš ir princis. Dienā neizturams nelietis. Bet naktī — zvērs. Princa Kalilla asinis ir nolādētas, un, ja kāds uzzinās par šo slimību, viņa valstība ir lemta. Palīdzēt viņam varu tikai es, parasta meitene, parasta dziedniece. Tā paredzēja Priesteriene,... un viņas vārds ir likums. Es esmu viņa vienīgā cerība. Princis pavēlēja trim cēlām fejām mani nolaupīt. Kopā mēs dosimies uz Ruinu kalnu, vienīgo vietu, kur es varēšu izdziedināt viņa indētās asinis. Ceļš būs bīstams, no manis skaidri kaut ko slēpj. Bet vissliktākais ir tas, ka Kalills uzvedas nepiemēroti. Galu galā feju princim nevajadzētu iemīlēties mirstīgajā, īpaši, ja viņa ir viņa gūstekne. Un tai nevajadzētu lidot pretī apskāvieniem, kā tauriņam pie uguns... Šeit mani var nogalināt, bet visvairāk pasaulē es baidos palikt ar salauztu sirdi…