Piezīmes par spiritismu

Sers Arturs Konans-Dojls pirmo reizi publiski paziņoja par savu ticību saziņai ar mirušajiem rakstā, kas parādījās žurnālā „Light” 1916. gada 21. oktobrī. Šis paziņojums daudziem izskanēja kā pērkons skaidrā laikā. Bet pirmais spiritisma seanss, kurā viņš piedalījās – jāsaka, ar... ļoti skeptisku prāta noskaņojumu – notika 1886. gada beigās, kad Konans-Dojls vēl bija tikai sākumā praktizējošs ārsts. Viņa interese par psihiskiem fenomeniem parādījās dažus gadus pirms šīs pirmās pieredzes. Droši vien nav cilvēka, kurš nebūtu lasījis Konanu-Dojlu, bet nav arī cilvēka, kurš būtu izlasījis visu Konanu-Dojlu. Tas, ar visu vēlmi, nav iespējams pat Anglijā.
Ir tā sanācis, ka lielākā daļa Krievijas lasītāju, dzirdot Konana-Dojla vārdu, sevī priecīgi atzīmēs: „Ah, tas ir slavenā Šerloka Holmsa autors!” Un tikai. Tādējādi izrādās, ka gandrīz vissvarīgākā rakstnieka garīgās dzīves puse – viņa zinātniskie un filozofiskie meklējumi, viņa aktīvā sabiedriskā darbība – paliek nezināma krievvalodīgajam lasītājam.
Šī grāmata atklāj krievu lasītājam pilnīgi nezināmu viņam dzīves un radošuma pusi Artura Konana-Dojla. Uz tās lapām Konans-Dojls parādās kā smalks domātājs, kuru dziļi uztrauc fundamentālas Būtības problēmas: dvēsele, nemirstība, Dievs, reliģija, psihiskie pētījumi, cilvēces progress, tās liktenis un mērķis. "Piezīmes par spiritismu" iznāk tālu ārpus "galda griešanas", kas bija tik populārs tajos laikos.