Aņ mo cīn fa. Dzīvnieku masāža

Prezentējam jums Mihaila Davydova ceturto grāmatu Aņ mo cīn fa. Dzīvnieku masāža. Masāža – tas ir ārstēšanas veids, kas ir zināms jau vairāk nekā 5000 gadus. Ķīniešu tautas medicīnā to sauc par aņ mo un tas ietver dažādu tehniku un... metožu izmantošanu, gan ar instrumentu (kociņu, stieņu, skrāpju) palīdzību, gan tieši iedarbojoties ar rokām. Austrumu masāža – viens no senākajiem ārstēšanas paņēmieniem, kas radies senajā Ēģiptē, Indijā un Ķīnā. Dziļā senatne dzīvnieku ārstēšanā un profilaksē pierāda līdz mums nonākušie rakstiskie avoti no senajām civilizācijām Ēģiptē, Indijā, Ķīnā un Persijā. Šajās valstīs, pateicoties dzīvnieku dievināšanai un ticībai dvēseļu pārdzimšanai, veterinārā medicīna ieņēma ļoti godīgu vietu, un dzīvnieku ārstēšanu veica priesteri. Ēģiptē, kur cilvēku ārstēšana tika sadalīta daudzos virzienos, arī pastāvēja speciālisti katra atsevišķā dzīvnieku veida ārstēšanai. Indijā visi veterinārārsti piederēja augstākajai medicīnas kārtai – vaidja, pie tās piederēja arī ārsti, kas ārstēja cilvēkus. Ķīnā un Persijā cilvēku un mājas dzīvnieku ārstēšanu veica tie paši speciālisti. Senajiem grieķu autoriem, Hipokrātam un Aristotelim, jau sastopami salīdzinošās medicīnas aizmetņi, norādot uz cilvēku un dzīvnieku slimību līdzību. Veselības stāvoklis Austrumos – tas ir ceļš uz dziļu relaksāciju, šeit ietilpa visdažādākās masāžas tehnikas, akupunktūra, ūdens procedūras un daudz kas cits – viss tas veicināja dvēseles un ķermeņa harmonizāciju. Senie ārsti uzskatīja, ka nav nepieciešams ārstēt tikai atsevišķu ķermeņa daļu, bet ir jāiedarbojas uz visu organismu, palielinot tā kopējo enerģētisko potenciālu. Dabiska, nepārtraukta enerģijas Cī cirkulācija pa ķermeni – labākais veids, kā saglabāt veselību, tāds ir galvenais princips austrumu tautas medicīnā. Senā austrumu veterinārā medicīna ietver šādas medicīnas jomas, kas veidotas no piecām disciplīnām: masāžas, akupunktūras, diētoloģijas, Cigu (ietekme uz biopolu) un farmakoloģijas. Blakus Ķīnai esošajās valstīs (Indija, Persija, Tibeta u.c.) tika pielietotas līdzīgas metodes, tehnikas un kompleksas dzīvnieku atjaunošanas paņēmieni. Tādējādi senā dziedniecības zinātne un veterinārā medicīna Dienvidu un Dienvidaustrumu Āzijas valstīs bija progresīvs medicīnas virziens, kas pierādījis kompleksu ārstēšanas metožu lietderību slimību ārstēšanā. Grāmatā sniegtā informācija par deviņām masāžas tehnikām ir atsevišķs austrumu medicīnas virziens, kas apvieno dažādas iedarbības formas ar rokām un priekšmetiem.