Amūra ar granātu

Kāpēc mēs uzticamies cilvēkiem? Vieniem — tāpēc, ka labi viņus pazīstam. Citiem — tāpēc, ka pavisam viņus nepazīstam. 
Vera Holodova bezgalīgi uzticējās savam dzīvesbiedram Sergejam Kuzņecovam! Un kā viņš viņai atdarīja? Pāris dzīvoja dvēselē dvēselē. Sergejs dāvināja dāvanas, nopirka kucēnu un... kaķēnu, solīja Verai īstas kāzas. Un lūk, nesen, atgriežoties no darba, Vera atklāj pie mājas koferus ar savām lietām. Blakus kaķēns ar kucēnu, piesieti pie soliņa, un piezīme ar vārdiem: „Es atgriezīšos! Zobu dodu! Bet pagaidām dodies uz mājām…” 
Holodova vēršas īpašo brigāžu birojā ar lūgumu atrast mīļoto. Tatjana Sergejeva un Dimons Korobkovs sāk izmeklēšanu. Detektīvi uzzina, ka vīrietis bieži mainīja telefona numurus un ne vienmēr bija godīgs pret Veru. Iespējams, viņš vispār nebija tas, par ko sevi izdeva. Bet izmeklēšanas gaitā noskaidrojas, ka Sergejs nemaz nav pirmais „pazudušais” vīrietis Holodovas dzīvē, un lieta var būt daudz nopietnāka, nekā šķiet pirmajā acu uzmetienā.