Miazmas. Traktāts par materiālu pretestību

Viss sākās, kad Sarbans, Alraunas pilsētas priesteris, uz sava baznīcas pakāpiena atrada apdegušu cilvēku. Kā svešinieks tur nonāca un kas ar viņu notika, neviens nezināja, jo nekādu uguni nebija redzams, bet nelaimīgais izdzīvoja, lai arī zaudēja runu. Sarbans viņu uzņēma... kā savu dēlu, un viss apkārt pakāpeniski sāka mainīties. Cilvēki sāka pamanīt šur tur mirgojošus pelēkā cilvēkus, pieklājīgi ģērbtus un nopietnus, tad daži iedzīvotāji sāka redzēt naktīs ļaunu cilvēku ar zirdziņa galvu, bet vietējo ģimeņu pusaudžu meitenes skāra miegainā slimība, no kuras nav iespējams pamosties, neskatoties uz visiem ārstniecības speciālistu centieniem. Pilsētu pārņem bailes, robežas starp pasaulēm kļūst plānākas, un drīz sāksies briesmīgu brīnumu laikmets, kur viss ir iespējams, un Cilvēki un ne'Cilvēki sajauksies pēdējā cīņā pie Alraunas.