Lelle staigā pa zemi

Kostim ir absolūta dzirde. Viņš mācās devītajā klasē, spēlē balalaiku orķestrī „Ziemeļu stīgas” un plāno iestāties mūzikas koledžā. Un vēl Kostja ir reta nervozitātes un jūtīguma izpausme. Tā saka viņa mamma. Šīs īpašības, kā dīvaini, palīdz pusaudzim dzīvot pilsētā, kas... pamazām „mirst”. Bet tās arī traucē. Reiz „Ziemeļu stīgas” dodas uzstāties reģiona galvaspilsētā. Tur Kostja kļūst par liecinieku pretīgai rīcībai, ko veica divi puiši no viņa paša orķestra. Viņš piedzīvo tik spēcīgu nervu satricinājumu no piedzīvotajām emocijām, ka nopietni saslimst... Ko tagad ārstēt — dvēseli vai ķermeni? Vai Kostjam palīdzēs Snežana, kurā viņš ir iemīlējies un ar kuru viņi spēlē orķestrī? Vai sen dāvinātais tēva Pjēro — marionete uz diegiem — norādīs, kā rīkoties? Kas vai kurš atbrīvos Kostju no slimības? Un vai no tās vispār ir glābiņš?.. Dmitrijs Sirotins stāsta aizkustinošu stāstu par pusaudžiem, pirmo mīlestību, sevis meklēšanu un pilsētu, kas ir pilna ar vēsturi un leģendām, kuras glabā tās iedzīvotāji. Citādi arī nevar būt. Galu galā autors raksta par savu dzimto Vorkutu, kur piedzimis un uzsācis savu radošo ceļu. Viņš strādāja leļļu teātrī, veidoja scenārijus svinībām, vadīja skolas teātra pulciņus. Vēlāk sākās rakstnieka karjera. Dmitrija stāsti un romāni ne reizi vien iekļuvuši konkursa „Kņiguru”, V. P. Krapivina balvas, K. Čukovska konkursa īsajā sarakstā. Māksliniece Alīna Fedina, veidojot izdevumu, ārkārtīgi jūtīgi nodeva varoņa lirisko un trauslo tēlu.