Pērs Gints

Ir dramaturgi, kuru vārdi personificē Teātri visaugstākajā nozīmē, un starp viņiem ir Henriks Ibsens (1828 - 1906) Norvēģu dramaturgs, Eiropas teātra reformators un "jaunās drāmas" dibinātājs. "Pērs Gints" - viena no vispazīstamākajām Ibsena dramām - bija Ibsena protests pret romantiskajām... tendencēm. Neskatoties uz to, kultūras apziņā luga palikusi par Norvēģijas romantikas iemiesojumu, pateicoties ainām, kas saistītas ar Solveigas tēlu, un Edvarda Grīga mūzikai. Krievijā Ibsens bija viens no "domu valdniekiem" XX gadsimta sākumā, viņa drāmas tika iestudētas MCHAT, motīvi no "Pēra Ginta" skanēja A. Bloka dzejā. "Pērs Gints" norvēģiem ir tāds pats nacionālais darbs kā "Jevgeņijs Oņegins" Puškina krieviem, un "Fausts" Gētes vāciešiem. Organiska augsta reālisma, saspringta sižeta un izteiksmīgu spilgtu raksturu kombinācija - lūk, sastāvdaļas, kas raksturo Ibsena-dramaturga māksliniecisko manieri. Krājumā ietilpst 4 darbi: dramatiskā poēma "Pērs Gints", luga "Leļļu nams", ģimenes drāma "Spoki" un luga "Hedda Gablera".