Diagonālā vardīte

Grāmatā «Diagonālā vardīte» mākslinieks, pasniedzējs, rakstnieks un mūziķis Viktors Melamed dalās pieredzē par metaforu izmantošanu mācību, radošajā un skatītāju darbā, uzskatiem par mākslu un radošā domāšanas vingrinājumiem.
Kas tomēr ir kopīgs tik atšķirīgām cilvēka darbības jomām kā literatūra, mūzika, vizuālā māksla?... Iespējams, vēlme paņemt kādu eksistences vai apziņas faktu, kas ir pieejams jūtām vai intelektam, lai par to ziņotu, nedaudz pārveidojot, bet caur šo pārveidošanu kaut ko papildinot — ja, protams, darbs ir izdevies.
Vienkāršāk sakot, visdažādākie mākslas veidi var pastāvēt paralēli, bet tos vienmēr vienos viens instruments — metafora. Tā, vismaz, uzskata mākslinieks, mūziķis, bet pēdējā laikā arī praktizējošs prozaiķis Viktors Melamed.
Attēlu par diagonālo vardīti autors aizņēmies no digitālās mākslas pioniera un veterāna Kaja Krauzes, kurš pamanījis: «Laba analoģija ir līdzīga diagonālajai vardītei». Balstoties uz šo attēlu, Melamed veido sava veida traktātu (vai antitraktātu, tas ir atkarīgs no skatupunkta) par, kā viegli uzminēt, metaforu mākslā.
Bet viņš to dara tā, ka grāmata par diagonālo vardīti pati kļūst par diagonālo vardīti, aprakstot ar saviem lēcieniem radošā apziņas zigzagus, lēkājot no koncentrētas metaforas izpētes uz abstraktiem pārdomām par mākslīgo intelektu, no radošo uzstādījumu salīdzināšanas ar Sezānu, Brodski un Hermanu Lukomņikovu (par labu pirmajam) uz zenbudistu teorijām un praksēm.
«Talants — tas ir vārds- cirvis. Ieliekot to katlā, kur vārās radošā individualitāte un mākslinieka unikālais valoda, mēs pievienojam izglītības pieredzi, skatītāju pieredzi, dzīves pieredzi, ķermeņa un domāšanas īpatnības, sociālo vidi, tieksmi uz spēli, neirozes, pieredzi, izvirzot augstas kvalitātes standartus savai radošajai darbībai, uzmanību niansēm, konsekvenci, apņēmību — un izmetam talantu pie velna».
Grāmata satur daudz vingrinājumu patstāvīgai veikšanai vispārējā estētiskā attīstībā.