Republika ŠKID

Piedzīvojumu stāsts „Republika ŠKID” par bezpajumtnieku bērnu dzīvi Dostojevska vārdā nosauktajā skolas-komunā (ŠKID) pirmo reizi tika publicēts 1927. gadā. Tās autori - Grigorijs Belihs un Aleksejs Jeremejevs (rakstījis zem pseidonīma A. Panteļejeva) - bija pazīstami ar šo tēmu ne... tikai no dzirdētā. Viņi paši bērnībā bija bezpajumtnieki, tāpēc viņu rakstītais stāsts daļēji ir autobiogrāfisks. Autoru likteņi izveidojās atšķirīgi. Abi kļuva par žurnālistiem, bet Belihs nomira no tuberkulozes 1938. gadā, bet Jeremejevs nodzīvoja ilgu dzīvi, paspējot uzrakstīt daudz stāstu un pasaku bērniem. Viņš bieži atgriezās savā radošajā darbībā pie „škidiskās” tēmas. Šķiet, ka bezpajumtniecības problēma, kas bija tik aktuāla pirmajos gados pēc revolūcijas, sen ir pagātnē, tomēr lasītāju interese par „Republiku ŠKID” neizzūd. Veiksmes noslēpums stāstā ir tas, ka tas stāsta ne tikai par grūto bērnību, bet arī par cilvēku attiecībām, par socializācijas problēmām, par maza cilvēka dvēselē veidojošiem jēdzieniem, piemēram, „sirdsapziņa”, „atbildība” un „pienākums”, par bērna uzvedību, kurš nonācis smagā dzīves situācijā, par viņa meklējumiem sava vieta pieaugušo pasaulē. Šīs tēmas ir mūžīgas, tās nezaudē savu aktualitāti arī mūsdienās. Nav mazsvarīgi arī tas, ka stāsts ir uzrakstīts jautrā, ar humoru, tajā ir daudz izsistīgu piedzīvojumu. Nav nejaušība, ka „Republiku ŠKID” vairākkārt pārpublicējuši un tulkojuši.