Bailes pētījums

Pilns šodien atklāto Leonīda Lipavska (1904-1941) darbu kopums — rakstnieka, filozofa, «činaru» un OBĒRIU dalībnieka, Dānila Harmsa un Aleksandra Vvedenskā drauga un sarunbiedra — ietver dzejas pētījumus, sapņu ierakstus, dienasgrāmatu fragmentus un traktātus. Kaislīgs klasificētājs, Lipavskis kategorizēja mīlestības tipus, interesējās... par valodas procesu būtību, pieņemot, ka tie ved «patstāvīgu dzīvi», centās «izskaidrot redzamo pasaules ainu», iepazīt «nezināmo» pasauli, kā arī noteikt baiļu un šausmu veidus. «Šausmīgais» Lipavskim ir neatņemams, objektīvs, sākotnējs priekšmets, ko izraisa viss, kas saistīts ar cilvēka individualitātes zaudēšanu. Tās pašas tēmas atspoguļojas arī «činaru» un obēriutu diskusijās, kas nosauktas par «Sarunām»; Lipavska, Druskina, Zabolocka, Vvedenskā un Harmsa polilogos var saskatīt koncepciju avotus, kas vēlāk kalpos par pamatu katra no viņiem darbiem. Lipavska teksti nav zinātniski; tie balstās uz Einšteina relativitātes teoriju, ir saskaņoti ar Freida, Bergsona, Špenglera, Hēdegera darbiem, un tie ir balstīti uz filozofiskām un dabaszinātniskām koncepcijām, kas nodarbināja autoru visu mūžu.