Mīļākā zvaigzne

Viņa piedzimusi tālajā 1947. gadā uz ledus gabala Kara jūrā, arktiskajā polārajā stacijā, bet aizgāja no dzīves karstā vasarā 2022. gadā Maskavā, paspējusi sastādīt šo noslēguma grāmatu, dot tai nosaukumu un uzrakstīt pēdējo stāstu jau slimnīcas palātā...

Anna Radzivill augusi gan... Kolimā, gan Magadanā, un pat aukstuma polā, Verhojanskas. Bet nemainīgā pievilkšanas punkts viņai vienmēr bija mīļais Leningrads, kur pēc skolas beigšanas viņa iestājās LGU im. A. Ždanova, sapņojot iemācīties rakstīt stāstus. Tomēr filoloģijas fakultātē to nemācīja, un ļoti dažādi dzīves apstākļi lika viņai apgūt visdažādākās profesijas: krievu valodas un literatūras skolotāja, inženieris, rūpnīcas radio redaktors, tulks un pat dienesta suņu apmācības instruktors. Un viss noderēja, jo kopš jaunības viņa bija apguvusi Kuprina mācību par to, ka rakstniekam jā "redz viss, jāzina viss, jāprot viss un jāraksta par visu".
Šī grāmata ir piemiņas veltījums Sievietei ar kaprīzu likteni un patiesi krievu Rakstniecei. Un pateicība par viņas iedvesmojošo radošumu.