Cilvēki, kuri nav kartē

„Cilvēki, kuri nav kartē” — tā varētu nosaukt Gvatemalas un Nikaragvas ciematu iedzīvotājus, kuru dzīve ir neiedomājami pieticīga, bet sirds — milzīga. Cilvēki, kuru dzīvi autors kopā ar ārstiem un brīvprātīgajiem padara nedaudz izturamāku un labāku. Jevfrusīnija Kapustina — dzejniece,... prozaiķe, fotoreportiere. Viņa vada foto nodaļu starptautiskā labdarības organizācijā Health & Help. Viņa ir veikusi uzņemšanu Krievijā, Gvatemalā un Nikaragvā. Starptautiskā konkursa „Draudzības tilts” uzvarētāja, A.S. Puškina balvas „Licejs” fināliste. Blakus sēdošā kaimiņiene neizturēja rosību blakus, jautāja vīrietim: — Kāpēc jums ir kaķēns? — Nu, varbūt vēlāk viņš sargās manu māju no pelēm. Bet tas būs vēlāk. Bet pagaidām es sargāšu viņu no visa slikta. Viņš paskatījās uz mani, it kā meklējot atbalstu: — Vai es pareizi saku? Es piekritu. Jevfrusīnija Kapustina, sveša šajā eksotiskajā dzīvē pasaules otrā galā, skatās uz to ne sveša skatiena. Viņa ir fotogrāfe-brīvprātīgā attālā Latīņamerikas ciematā, un viņas skatiens ir asprātīgs: „Nogurusi māte guļ uz soliņa, bet bērns pie viņas kājām ēd smiltis, banānu mizu un suņa asti vienlaikus” (Jurijs Bujda).