Izpratne. Humanitārās domāšanas spēks algoritmu laikmetā

Cilvēka intelekta apoloģija lielo datu tirānijas laikmetā.
Precīzās zinātnes ir labs veids, kā izskaidrot daudzas lietas mūsu planētā, proti, lietas materiālā rakstura. Ķīmija, inženierija vai fizika ir neticami efektīvas. Bet tās neizskaidro mūs pašus. Slavenais fiziķis Nils Degrasss Taisons apgalvo: "Zinātnē,... kad tiek ņemts vērā cilvēka uzvedība, lietas kļūst nelineāras. Tāpēc fizika ir vienkārša, bet socioloģija ir sarežģīta".
Beigās nav svarīgi, cik daudz precīzu datu mums ir, cik daudz smadzeņu attēlu esam izpētījuši uz ekrāniem vai cik dažādos veidos esam segmentējuši mūsu tirgus. Bez cilvēka uzvedības izpratnes visas mūsu zināšanas ir bezspēcīgas. Kad mēs zaudējam saikni ar cilvēku, kurš stāv aiz katra politiskā lēmuma, katras pārsteidzošās inovācijas un katra veiksmīgā korporatīvā projekta, mēs ierobežojam savu spēju patiesi saprast pasauli.
Ja mēs vēlamies patiešām izprast problēmas, būs jāatgriežas pie procesa, kas mūsdienu pasaulē šķiet novecojis un novecojis – pasaulē, kuras visa sāpe ir apslāpēta ar algoritmu perspektīvām. Šajā lietā steidzami nepieciešamas visas mūsu organizācijas, visi pilsoniskā diskursa dalībnieki. Runājam par kritisko domāšanu. Nekad tā vēl nav šķitusi tik revolucionāra un tik progresīva.
Kristians Madsbjergs savā grāmatā stāsta, kā daudzas mūsdienu panākumu stāsti notiek nevis kvantu un lielo datu dēļ, bet gan pateicoties domāšanai, dziļai kultūras, valodas un vēstures nianses un saikņu izpētei.
Grāmatā viņš izvirza piecus principus mūsdienu līderiem, uzņēmējiem un visiem, kas vēlas risināt sarežģītas problēmas, un parāda, kā veiksmīgi cilvēki izmanto humanitārās domāšanas spēku.