Raksti un esejas

Šis krājums ietver publicistiskos un literāri kritiskos darbus viena no nozīmīgākajiem dzejniekiem XX gadsimtā — Osipa Mandelštama (1891–1938). Rakstos un esejās viņš pēta dzejas vārda dabu, kultūras formas un garīgo sākumu, kas stāv to pamatā, tradīcijas un mūsdienu savstarpējo saistību.... Savā skatījumā uz mākslas būtību Mandelštams nepievienojās nevienai no estētiskajām kustībām laikmetā: viņš noraidīja mistiski-teozofiskos simbolistu uzskatus, izvairījās no kultūras nihilisma proletkulta un vienkāršotības rappovcu vidū, vienlīdz attālinājās no formālās skolas teorētiķiem un vulgārā socioloģisma apoloģētiem. Katram no šiem hermētiskajiem domāšanas sistēmām dzejnieks pretstatīja tieksmi uz visaptverošu un visaptverošu pasaules redzējumu, radošuma izpratni tā neatdalāmā saistībā ar vēsturisko esamību. Šī iemesla dēļ Mandelštama kritiskie spriedumi, tāpat kā viņa dzeja, vienmēr ir atvērti uz āru — uz tagadni un pagātni, uz visu kaprīzo pasaules kultūras dzīvi. Grāmatā iekļauti autora krājumi „Par dzeju” (1928) un „Saruna par Dantē” (1933), kā arī atsevišķi raksti un esejas.