Dzīves ceļš

„Dzīves ceļš” Leva Nikolajeviča Tolstoja — tas ir savdabīgs garīgais mantojums, kas tika radīts rakstnieka pēdējās dzīves mēnešos, pie kura viņš strādāja intensīvi un ar lielu aizrautību. Pārdomājot „jēgu un labumu” cilvēka ceļam — kas nozīmē dzīvot „pēc sirdsapziņas un... prāta”, kā cīnīties ar kārdinājumiem, grēkiem un pārdabiskām ticībām utt. — autors cenšas atrast ceļu garīgai vienotībai starp cilvēkiem un Dievu. Autora domas savijas ar līdzībām, sakāmvārdiem un teicieniem, lielo rakstnieku citātiem, seno indiešu un ķīniešu domātāju, filozofu izteikumiem. Tolstojs, vēršoties pie dažāda vecuma un interešu lasītājiem, raksta, ka šajā grāmatā ir apkopotas „visnozīmīgākās domas no visām” un tās ir sakārtotas īpaši nozīmīgā secībā.