48 likumi par varu. Krīze un vara. 1. sējums. Kāpnes uz debesīm. Krīze un vara. 2. sējums. Varas cilvēki (komplekts no 3 grāmatām)

Komplekts no 3 grāmatām: «48 likumi par varu» Vara — tā ir pārdomāta cīņa ar apstākļiem, kas mums nav pakļauti, tā ir spēja pārvērst neveiksmes par priekšrocībām. Kāpēc ir nepieciešama vara? Lai iegūtu pārliecību un nostiprinātos savā cieņā. Un vēl... vismaz tāpēc, lai saspiestu realitāti dūrē un mainītu to atbilstoši savai gribai. «Krīze un vara. 1. sējums. Kāpnes uz debesīm» Jaunajā papildinātajā izdevumā «Kāpnes uz debesīm» Mihails Hazins un Sergejs Ščeglovs izklāsta vispārējo varas teoriju un detalizēti stāsta par visām varas karjeras stadijām — no parasta korporācijas darbinieka līdz augsta ranga pasaules elites pārstāvim. Kuru varas likumu pārkāpa Stīvs Džobs, 1984. gadā atlaists no visiem amatiem savā uzņēmumā Apple? Kurš ienaidnieks noveda pie «Karpatu ģēnija», visvarena Rumānijas diktatora Nikolaja Čaušesku, nošaušanas? Kāpēc 1958. gada militāro apvērsumu Francijā uzsāka ģenerāļi, bet vara rezultātā nonāca pie sen jau atkāpušā De Golla? Cik gadi bija nepieciešami īstam varas cilvēkam, lai izietu ceļu no nabaga uz baznīcas sliekšņa līdz Bizantijas imperatoram, un kā viņam tas izdevās? Kāpēc politiskā nenoteiktība ir labākais laiks sākuma karjeristam? Par to un daudz ko citu — grāmatā «Krīze un vara. 1. sējums. Kāpnes uz debesīm». «Krīze un vara. 2. sējums. Varas cilvēki. Dialogi par lielajiem suverēniem un varas grupējumiem» Varas jautājumos ir divas atbildes — visiem zināmā un pareizā. Ikviens elites pārstāvis ir ieinteresēts saglabāt noslēpumā savas grupējuma struktūru un tās patiesos mērķus. Bet, izņemot iekšējās saites, pastāv arī publiskas darbības, ko veic grupējumu locekļi cīņā par šiem vai citiem resursiem. Ar varas teorijas palīdzību, kas izklāstīta «Kāpnes uz debesīm», Mihails Hazins un Sergejs Ščeglovs analizē plašus vēsturiskus un politiskus notikumus, lai parādītu, cik daudz kolektīvo interešu, motīvu un problēmu slēpjas aiz katram zināmiem «faktiem». Par ko samaksāja Starptautiskā Valūtas fonda direktors Stross-Kans? Vai Staļins varēja zaudēt cīņā par varu? Kas patiesībā stāv aiz Kenedija nāves un kāpēc absolūti visi, pat viņa atbalstītāji, atbalstīja oficiālo versiju par vientuļo slepkavu? Kāpēc Rūzvelts, kas ieilga Lielo depresiju, kļuva par vienīgo prezidentu ASV vēsturē, kas ievēlēts trešajam termiņam, bet Niksons, kurš izveda amerikāņu ekonomiku no krīzes, — par vienīgo prezidentu, kas pirms laika tika atstādināts no varas? Par to un daudz ko citu — grāmatā «Krīze un vara. 2. sējums. Varas cilvēki».