Burti, vārdi, grāmatas. Rakstības vēsture

Rakstība ir ar mums tik ilgi, ka mēs to uztveram kā neatņemamu mūsu dzīves daļu. Tā palīdz mums uzzināt jauno un atcerēties veco, saglabāt un nodot zināšanas, sazināties ar cilvēkiem visā pasaulē. Pateicoties tai, mēs zinām, par ko domāja Pitagors,... kur vadīja karaspēku Aleksandrs Lielais, kā atrisināt kvadrātvienādojumu vai pagatavot citrona kūku. Bet kāda rakstība bija pirms daudziem tūkstošiem gadu, kad tā tikai parādījās? Kā tā mainījās un ko tā mainīja līdz ar sevi? Apskatīsim tās pārsteidzošo vēsturi, bez kuras pasaule nebūtu tāda, kāda tā ir tagad. 
Šodien mēs zinām, kurš atklāja vispārējo gravitācijas likumu, un kurš izdalīja antibiotiku, kurš pirmais pacēlās gaisā ar lidmašīnu, un kurš savāca pirmo datoru. Bet neviens no šiem lielajiem sasniegumiem nekad nebūtu noticis, ja senatnē cilvēki, kuru vārdus mēs nekad neuzzināsim, nebūtu izgudrojuši lauksaimniecību, metālu apstrādi un, protams, rakstību. 
Jūs uzzināsiet: - Kurš un kāpēc izgudro jaunus valodas; - Kā iztikt bez patskaņiem; - No kurienes mēs zinām par senajām valodām un kā tās atšifrēja; - Kāda ir atšķirība starp burtu un hieroglifu rakstību. Ja šumeri izgudroja rakstību grāmatvedības veikšanai, bet ēģiptieši, lai godinātu valdniekus, tad ķīnieši iemācījās rakstīt, lai sazinātos ar gariem. 

Kāpēc lasīt:  - Uzzināt rakstības vēsturi; - Mēģināt atšifrēt senos uzrakstus; - Izdomāt savu valodu