Pasaules gala karš

Antonio Skolotājs vienmēr parādījās negaidīti un vienmēr kājām. Vakarā vai rīta gaismā parādījās augsta cilvēka figūra purpura apģērbā un ganu sandalos, un no visām pusēm pie viņa sāka pulcēties cilvēki. Viņa nemainīgajā mierā, vienkāršībā un neizsistajā nopietnībā slēpās neizturama pievilcība,... kas pievilka cilvēku sirdis. Savus mācījumus viņš sāka tajā brīdī, kad debesīs liesmo saulriets, bet uz zemes kurināja ugunskurus, lai aizbiedētu moskītus un pagatavotu vakariņas, kad noslīdēja nospiedošais karstums un uzpūta viegla vēja brāzma, no kuras cilvēkam ceļas gars un parādās spēki pretoties uznākušajiem postījumiem. Viņš runāja par vienkāršo un svarīgo, par to, kas skāra un uztrauca katru. Par to, ka viņu daudzciestusī zeme ir skārusi sausums, epidēmijas un čūsku pūļi, bet valdība neko nedara, lai kaut kā atvieglotu līdzpilsoņu dzīvi, par to, ka ierēdņi izlaupīja un tāpat jau nabadzīgo tautu, bet policija un karavīri tikai palīdz viņiem šajā. Viņš teica, ka Antikrists jau ir ieradies šajā pasaulē; un viņa vārds ir Republika. Ir pienācis laiks aizmirst par steidzamajām vajadzībām un atdot atlikušo laiku dvēseles glābšanai. Laiks pulcēt karaspēku cīņai ar Antikrists.