Baro viņa sirdi mežam

Pasaule, kur cilvēki, gari, dievi un dēmoni dzīvo saskaņā, vienmēr ir bijusi laba Soli. Mantojuma senā dzimta, viņa bija pirmā meita tūkstoš gadu laikā šajā Roči ģimenē. Tēvs, imperatora pūķa augstais šamanis, izveidoja viņai pasauli, kas ir brīva no bēdām... un vajadzībām. Bet siltumnīcu ziedi salūst, kad nāk spēcīgs vējš. Briesmīga nodevība liek Soli noslēpt savu seju un bēgt uz meža garu mājvietu, Koku Jūru. Starp zaļajiem viļņiem, kur lapas čukst stāstus, Soli sastop dēmonu-lapsu. Un viņas priekšā stāv izvēle: pieņemt likteni un atgriezties iepriekšējā dzīvē, vai palikt garu mājvietā, kuras tumsa tik ļoti vilina viņu? Dievi slēpj savus noslēpumus ziedos, kuru saknes baro kaulus. Nebaidies no tumsas, mazā Soli. Ļauj tai ziedēt.