Fausts

Visu grāmatu elektroniskā formātā varat izlasīt, sekojot saitei SZKEO tīmekļa vietnē. Dāvanā ilustrētais izdevums ir drukāts uz vietējā matētā krītpapīra ar grāmatzīmi tādā pašā krāsā kā galvas saite. Šajā izdevumā Borisa Leonidoviča Pasternaka tulkojumā publicēta slavenā filozofiskā drāma "Fausts", viena... no izcilākajiem vācu dzejniekiem Johana Volfganga fon Gētes (1749–1832) galvenais darbs. Publikācijas beigās sniegtas vairākas viņa dziesmu un dzejoļu tulkojumu versijas. Grāmatu rotā labāko vācu mākslinieku ilustrācijas Gētes darbu krājumam, kas izdots 1882. gadā, kā arī septiņpadsmit Eižēna Delakruā (1798–1863) litogrāfijas, kuras viņš pabeidza 1826. gadā Alberta Štapfera "Fausta" tulkojumam, ko izdeva izdevējs Čārlzs Mota.

Traģēdija "Fausts" pamatoti tiek uzskatīta par nozīmīgāko Johana Volfganga fon Gētes (1749-1832) darbu. Lielais vācu dzejnieks pie šīs filozofiskās drāmas strādāja visu savu radošo dzīvi. Tās otrā daļa tika publicēta 1832. gadā, pēc dzejnieka nāves. Gētes "Fausts" kļuva par vienu no oriģinālākajiem darbiem pasaules literatūrā. Stilistiskās daudzveidības, mēroga un izvirzīto universālo cilvēcisko problēmu dziļuma ziņā šo dzejoli var salīdzināt ar Dantes "Dievišķo komēdiju". Vienlaikus Gētes Fausts ir viena no vācu dzejas virsotnēm. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka tikai dažus gadus pēc Fausta pilna teksta publicēšanas traģēdiju sāka tulkot krievu valodā.

Pirmais, kas uzņēmās šo grūto uzdevumu, bija dzejnieks Eduards Ivanovičs Gubers. Viņš strādāja pie tulkojuma piecus gadus, bet, nesaņēmis atļauju to publicēt, iznīcināja manuskriptu. Uzzinājis par to, A.S. Puškins faktiski piespieda Guberu atjaunot tulkojumu. Viņš palīdzēja viņam ar padomu, daudzviet laboja un nepieņēma viņu, ja vien dzejnieks neienesa jaunu fragmentu no viņa tulkojuma. Tomēr V. Belinskis atzīmēja, ka Gubers sagrozīja Faustu, nesaprata, nenodeva tā garu. “Savā darbā Gēte nav spēcīgs un stiprs, caurstrāvots ar dzīvību, kas elpo pat dzejoļu pašās skaņās, bet gan novājināts un trausls,” kritiķis rakstīja vienā no savām vēstulēm.

Vēlāk “Faustu” tulkoja Afanasijs Afanasjevičs Fets, kurš centās saglabāt visas oriģināla poētiskās dimensijas. Ir arī Valērija Jakovļeviča Brjusova tulkojums, kurā skaidri jūtama simbolikas ietekme. Pie Fausta strādāja arī citi dzejnieki. Kritiķi uzskata, ka tulkojumu visprecīzāk atbilst Gētes oriģināldarbam, ko veicis Nikolajs Aleksandrovičs Holodkovskis.

Tomēr ne mazāk interesants ir šajā izdevumā publicētais Borisa Leonidoviča Pasternaka “Fausta” tulkojums. Pēc daudzu kritiķu domām, neviens cits Fausta tulkojums krievu valodā poētiskās rezonanses ziņā nevar līdzināties Pasternaka tulkojumam. Viņa teksts ne tikai atveido visu oriģināla dialogu dziļo nozīmi, bet arī atklāj lasītājam visu oriģinālam raksturīgo poētiskās izteiksmes bagātību. B. A. Pasternaka tulkojumā ir jūtams viņa personīgā poētiskā stila nospiedums, taču tā ir priekšrocība, nevis trūkums, jo talantīga dzejnieka intonācija paceļ viņa tulkojumu pāri 19. gadsimta tulkotāju bezkrāsainajiem darbiem. Daži teksta fragmenti Kholodkovskogo ir precīzāki, taču Pasternakam labāk izdevās nodot gan Fausta stila bagātību un daudzveidību, gan Gētes diženā darba dziļo vienotību.