Māra

Neiet uz purvu, kad iestājas tumsa. Jums nav ko darīt vecajā mājā purva malā. Un, ja jūs tur esat nonākuši, neticiet žēlabainajiem balsīm no tiem, kas klauvēs pie jūsu durvīm. Ja atvērsiet – līdz rītam nenodzīvosiet. Purva Māra redz jūs,... dzird jūs, jūt. Viņa ir spēcīgāka, gudrāka, bīstamāka, viņai ir daudz bērnu un uzticīgu palīgu... Visām šīm šausmām ir racionāls izskaidrojums, bet vienmēr ir cilvēki, kuriem nav aizliegumu. Tieši tādi izrādījās Stēfs un Ares, artefaktu meklētāji un visu neparasto. Viņus šeit atveda pārsteidzoša karte un vecā armijas pudele. Bet pirms viņiem purvā pazuda vienība tādu pašu laimes mednieku. Vai viņiem veiksies – pat ja viņu plāni ir tālu no laupīšanas?