Ar mums vai bez mums. Dabas vēsture nākotnei

Iedomājoties nākotni, mēs parasti iedomājamies sevi iekļautus mehānizētā ekosistēmā, ko apdzīvo roboti, ierīces un virtuālās realitātes. Nākotne ir krāsaina un tehnoloģiska, un mēs, cilvēki, esam vienīgie aktīvie dalībnieki šajā skaistajā pasaulē. Tomēr šāda izpratne ir liela kļūda, apgalvo bioloģe un... ekoloģe Robs Duns. Cik ļoti mēs censtos pakļaut sev dabu, mēs paliekam tās daļa un esam no tās atkarīgi. Tajā pašā laikā mūsu atkarība nemaz nenozīmē, ka daba ir atkarīga no mums: tā tiks galā ar jebkādām cilvēka mēģinājumiem to ignorēt, cīnīties ar to vai valdīt pār to, un dzīves likumi turpinās darboties arī pēc mūsu sugas izzušanas. Grāmatā "Ar mums vai bez mums" Duns stāsta par bioloģiskajiem likumiem, kas ir neapstrīdami, kā fizikas likumi, par to, kā mainās apkārtējā pasaule, kāda liktenis gaida mums zināmos sugas un kur un kā veidosies jauni. Tajā pašā laikā, ilgajā cilvēces vēsturē uz planētas, mēs negribot esam iznīcinājuši savvaļas sugas, no kurām bijām atkarīgi vai varējām būt atkarīgi, un vienlaikus veicinājuši sugu rašanos, kas mums sagādā nepatikšanas.
Tagad, ja mēs paši vēlamies izdzīvot, mums jāiemācās saprast bioloģiskos likumus un pakļauties tiem. Tad mūsu iespējas nodzīvot vēl 100, 1000 vai pat miljonu gadu ievērojami palielināsies. Nu, ja nē — ko gan, ekoloģiem un evolūcijas bioloģiem ir diezgan pārliecinoša vīzija par to, kā dzīve uz Zemes attīstīsies bez mums…