Dzīves kauss

Ivans Aleksejevičs Buniņš — pirmais krievu Nobela prēmijas ieguvējs literatūrā, dzejnieks un prozaiķis, kurš dzīves laikā kļuva par klasiku. Viņa nelielās novele tika salīdzinātas ar dzejoļiem prozā, un nav nejaušība, ka Buniņa krājumos stāsti un pasakas bieži tika publicētas kopā... ar dzeju. "Dzejiskajai valodai jātuvojas vienkāršībai un dabiskumam sarunvalodā, — rakstīja Buniņš, — bet prozas stilam jābūt raksturīgai muzikalitātei un dzejas elastībai". Turklāt daudziem Buniņa stāstiem piemīt liriski filozofisks skanējums, kas nosaka arī viņa dzejisko radošumu. Iedziļinoties likteņa rakstos, atmiņu un pagātnes dziļumos, dabas ainavās, gaišajās un tumšajās cilvēka dvēseles pusēs, Buniņš cenšas izteikt savā radošumā trauslo burvību un dzīves skaistumu, noķert dīvaino, bezgalīgo laika plūdumu, pieskarties nāves un nemirstības noslēpumiem. Šajā izdevumā ir iekļauti Buniņa stāsti, kas rakstīti dažādos gados.