Dziesmas. Dzejoļi. Soneti

Dāvināšanas ilustrētais izdevums ir izdrukāts uz matēta glancētā papīra "Omela" ar grāmatas zīmi, kas ir vienā krāsā ar kapteini. Iepazīties ar visu grāmatu elektroniskā formātā var, sekojot saitei uz SŽKĒO mājaslapu.

Viliama Šekspīra (1564–1616) darbu krājums, kas tulkots dažādu literātu valodā,... ietver simt piecdesmit četrus sonetus, trīsdesmit septiņas dziesmas, kā arī piecas poēmas: "Fenikss un balodis", "Iemīlējušās sūdzības", "Venēra un Adonīss", "Lukrecija" un "Kaislīgais pielūdzējs". Izdevumu rotā iniciāļi, ievada lapas un britu mākslinieka Čārlza Robinsona (1870–1937) ilustrācijas.

Krievijā interese par Šekspīra darbiem sāka pieaugt XIX gadsimta pirmajā pusē, pateicoties izrādēm uz vietējām teātra skatuvēm, piemēram, viņa komēdijām "Sapnis vasaras naktī", "Daudz trokšņa no nekā", "Divpadsmitā nakts", "Savaldītais stūrgalvīgais". Ar ne mazāku panākumu tika izrādītas traģēdijas: "Romeo un Džuljeta", "Makbets", "Karalis Līrs", "Hamlets", "Otello". XX gadsimta sākumā krievu valodā jau pastāvēja vairāk nekā simts tulkojumu no dažādiem angļu klasika darbiem. 1902. gadā izdevniecība "Brokhaus un Efrons" sērijā "Lielo rakstnieku bibliotēka" izdeva pilnu Šekspīra darbu krājumu. Tajā iekļauti arī soneti, kas ir slavenākā Šekspīra dzejas mantojuma daļa. Visas sērijas redaktors bija pazīstamais literatūras vēsturnieks un literārais kritiķis Semjons Afanasjevičs Vengerovs. Viņš ne tikai piesaistīja tādus pirmklasīgus dzejniekus un literātus, kā Valērijs Jakovļevičs Brujovs, Tatjana Lvivna Šepkina-Kuperņika, Nikolajs Aleksandrovičs Holodkovskis, Aleksandrs Mitrofanovičs Fedorovs, Vladimirs Aleksandrovičs Mazurkevičs, kā arī citus talantīgus literātus, bet arī izrādīja cieņu iepriekšējo gadu tulkotājiem: Nikolajam Vasiljevičam Gerbelim un grāfam Ivanam Andrejevičam Mamunam (pirmajam Šekspīra sonetu tulkotājam krievu valodā). Visi simt piecdesmit četri Šekspīra soneti tiek publicēti viņu tulkojumos arī šajā krājumā. Grāmatā iekļautas arī trīsdesmit septiņas dziesmas un piecas angļu klasika poēmas: "Fenikss un balodis", "Iemīlējušās sūdzības", "Venēra un Adonīss", "Lukrecija" un "Kaislīgais pielūdzējs".

Izdevumu rotā iniciāļi, ievada lapas un krāsainas ilustrācijas britu mākslinieka Čārlza Robinsona. Viņš ilustrēja grāmatā iekļautos Šekspīra sonetus 1915. gadā. Robinsonam tajā laikā bija 45 gadi, un viņš jau sen bija pelnīti atzīts par ražīgu mākslinieku. Var teikt, ka Čārlzs kļuva par mantojuma ilustratoru, jo viņa tēvs arī veica zīmējumus grāmatām. Abi Čārlza brāļi arī kļuva par māksliniekiem. 1892. gadā Čārlzs Robinsons ieguva vietu Karaliskajā akadēmijā, bet nespēja to pabeigt naudas trūkuma dēļ. Tas netraucēja viņam 1896. gadā saņemt pasūtījumu par "Dzejas bērnudārza" no Roberta Lūisa Stīvensona noformēšanu. Robinsons veica vairāk nekā simts zīmējumus ar pildspalvu un tinti šim krājumam. Stīvensona grāmata ar viņa ilustrācijām guva panākumus. Vēlāk Čārlzs dažreiz ilustrēja vairākas grāmatas katru gadu. Ar viņa zīmējumiem regulāri tika pārvietoti Ezopa pasakas, "Odiseja piedzīvojumi", Perro pasakas, Mātītes Gūzītes dzejoļi, Omāra Haijama rubai un vēl desmitiem citu grāmatu.