Itāļu ceļojums

1786. gadā trīsdesmit septiņus gadus vecais Johans Volfgangs Gēte devās uz Itāliju. Viņš ceļoja inkognito, zem tirgotāja Mellera vārda, un apmeklēja Garda ezeru, Veronu, Vičencu, Venēciju, Boloniju, Romu un Albānijas kalnus, Neapoli un Sicīliju. "Mēs visi esam pielūdzēji, kas tiecas... uz Itāliju; ar uzticamu prieku mēs pielūdzam izkaisītās mirušo kaulus," rakstīja Gēte Venēcijā. 1788. gadā dzejnieks atgriezās dzimtenē, bet 1816.–1817. gadā pirmo reizi tika publicēts viņa "Itāļu ceļojuma" teksts. Būdams uzrakstīts daudzus gadus pēc autora atgriešanās no ceļojuma, Gētes darbs atšķīrās no tradicionālajām ceļojumu piezīmēm. Tomēr, balstoties uz to gadu dienasgrāmatām un vēstulēm, "Itāļu ceļojums" tomēr saglabā iespaidu svaigumu, papildinātu ar nobriedušām pārdomām un noslīpētu līdz īstam literāram pilnīgumam. Ievērojams fakts: Josifs Brodska, sastādot savu slaveno grāmatu sarakstu, kuru katram jāizlasa, papildus "Faustam" iekļāva vēl vienu Gētes darbu — apbrīnojamo "Itāļu ceļojumu".