100 lielo vēstuļu un dienasgrāmatu

Vēstule kā kāds sūtījums ir nonākusi pie mums no tālās pagātnes. Ir saglabājušās diplomātiskās vēstules ēģiptiešu faraoniem, mezopotāmiešu un ķīniešu valdniekiem. Pastāv izcilu romiešu vēstules, kas atstājušas mums spožus epistolārā žanra paraugus, kas atšķiras ar filozofisko dziļumu un māksliniecisko izteiksmīgumu.... Tādas ir Cicerona, Senekas, Plīnija Jaunākā vēstules. Augstāko punktu epistolārā mākslā pieņemts uzskatīt XVIII un XIX gadsimtu. Šajā laikā vēstules kļūst ne tikai par svarīgāko saziņas līdzekli starp cilvēkiem, bet arī par literāro žanru.
Vēstures priekšgājēji dienasgrāmatām parādījās māla plāksnīšu veidā Senajā Asīrijā. Antīkajā Romā tika veikti ziņojumi par imperatoru darbiem, kā arī sapņu ieraksti un to interpretācijas. Viduslaikos savdabīgas dienasgrāmatas bija hronikas, ceļojumu piezīmes. Dienasgrāmatas mūsdienu izpratnē Eiropā parādās tikai Renesanses laikā.
Nākamajā grāmatā sērijā tiek stāstīts par simts pazīstamām vēstulēm un dienasgrāmatām dažādās laikmetos.