Stāsts par rūķiem un bāreni Marisu

Dāvināšanas ilustrētais izdevums ir izdrukāts uz matēta glancētā papīra "Omeļa" ar grāmatas zīmi, kas ir vienā krāsā ar kapteini. Ar visu grāmatu elektroniskā formātā var iepazīties, sekojot saitei SŽKĒO mājaslapā.

Marija Juzefovna Konopnicka (1842–1910) — poļu rakstniece, tulkotāja un literārā kritiķe.... "Stāsts par rūķiem un bāreni Marisu" ir viņas vispazīstamākais darbs bērniem. Tajā mazie pazemes burvji palīdz meitenei atrast savus pazudušos zosis. Pasakas teksts ir tulkots Vukola Mihailoviča Lavrova tulkojumā. Izdevumu rotā krāsainas un melnbaltas poļu mākslinieku ilustrācijas.

Jautras pasakas, kurās varoņi ir rūķi-sarkanie, starp kuriem ir Repējnika, Salomiņa un citi mazie, viņu dižais karalis Ogoņeks, viņa galma vēsturnieks Čepuhinsks-Vzdornijs, bārene Marisa, sunītis Gasa, mūziķis Sarabanda, vardīte Polubojarins, lapsa Objedalo, karaliene Tatre, zemnieks Skrobeķs un vēl daudzi citi varoņi, ir sacerējusi poļu rakstniece Marija Juzefovna Konopnicka (1842-1910). Mūsdienu Polijā viņu atceras. Ar Konopnickas vārdu nosauktas vairākas poļu ielas un laukumi. No XX gadsimta vidus Polijas Žarnovcā darbojas rakstnieces muzejs. 2010. gadā Varšavā tika izveidota Starptautiskā Marijas Konopnickas prēmija, un tas nav pārsteigums, jo viņas literārais mantojums ir pietiekami liels. Interesanti, ka Konopnicka (pirms laulībām Vasilovska) ieguva tikai mājas izglītību un pavadīja tikai gadu vienā no klostera internātiem Varšavā. Tajā pašā laikā Marija Juzefovna ne tikai rakstīja bērniem - viņa bija arī dzejniece, tulkotāja, žurnāliste, kritiķe un daudz rakstīja pieaugušajiem. Viņas radošumu augstu novērtēja Nobela prēmijas laureāts literatūrā Henriks Senkevičs.

Rakstīt bērniem Konopnicka sāka salīdzinoši vēlu - 1884. gadā. Līdz tam laikam Marija Juzefovna bija pazīstama Polijā kā politiskā aktīviste un patriote, kas cīnījās gan par savas valsts neatkarību, gan par sieviešu tiesībām. Viņa daudz strādāja ar poļu folkloru; iespējams, no tā rakstniece smēlās iedvesmu savām pasakām. Daži viņas dzejoļi ir stilizēti kā tautas dziesmas. Viens no Konopnickas dzejoļiem kādu laiku bija neoficiālais Polijas himns. Stāsts par mazo bāreni un viņai palīdzējušajiem rūķiem ir kļuvis par vispazīstamāko bērnu darbu rakstnieces.

Ar Konopnickas pasakām krievu valodā iepazīstināja tulkotājs un žurnālists Vukols Mihailovičs Lavrovs (1852-1912). Viņa tēvs tirgoja maizi Eļcā, bet pats Vukols pabeidza tikai trīs klases Eļcas pilsētas skolā, kas netraucēja viņam vēlāk izdot Maskavā žurnālu "Krievu doma". Lavrovs daudz tulkoja no poļu valodas, īpaši Henrika Senkeviča romānus "Ar uguni un zobenu", "Plūdi" un citus viņa darbus. 1904. gadā Vukols Mihailovičs par savu literāro un izglītojošo darbību kļuva par goda biedru Krievijas literatūras mīļotāju biedrībā.

Konopnickas pasakas bija ārkārtīgi populāras Polijā 19. un 20. gadsimtu mijā. Tās vairākkārt pārizdota, rotājot ar dažādu poļu mākslinieku zīmējumiem. Ar šādu ilustrāciju piemēriem lasītāji var iepazīties šajā grāmatā.