1984. Skuju māja. Lai dzīvo fikuss!

„1984” — savdabīgs antipods otrai lielajai antiutopijai XX gadsimtā — „Brīnišķīgā jaunā pasaule” Oldosa Haksli. Kas, būtībā, ir briesmīgāks: absurda „patēriņa sabiedrība” — vai absolūta „ideju sabiedrība”? Pēc Orvela, nav un nevar būt nekas briesmīgāks par totālo brīvības trūkumu... „Skuju... māja” — pasaka, pilna humora un sarkasma. Vai pieticīga ferma var kļūt par totalitāras sabiedrības simbolu? Protams, jā. Bet... kā šo sabiedrību redzēs tās „pilsoņi” — dzīvnieki, lemti kaušanai? „Lai dzīvo fikuss!” — rūgts, ironisks romāns, lielā mērā autobiogrāfisks. Galvenais varonis — Gordons Komstoks, neatzīts dzejnieks, neveiksmīgs rakstnieks, spiests strādāt reklāmas aģentūrā, lai nopelnītu iztiku. Viņam ir īsts talants saukļu izveidē, bet viņa darbs viņam rada riebumu, šķiet kā karikatūra literārajai radošumam. Viņš nicina materiālās vērtības un ikdienišķā dzīvesveida banalitāti, kura simbols kļūst fikuss uz loga. Visās savās neveiksmēs viņš vaino naudu, bet lepna nabadzība tikai ved viņu dziļumos depresijas… Komstokam ir jāsaprot, ka, izņemot augsto mākslu, pastāv arī vienkāršas priekas, un tiešā naudas pelnīšanā nav nekas kauns. Kas tad viņu izglābs?