Mūks

«Epatāžs», «provokatīvs», «sensacionāls» — ar šādiem epitetiem jau divus gadsimtus pavada kritiķu atsauksmes par angļu rakstnieka Metjū Gregorija Lūisa romānu «Mūks», kurš pēc iznākšanas pavasarī 1796. gadā uzreiz kļuva par bestselleru un iemeslu skaļam sabiedriskam skandālam.

Spāņu kapucīna mūka Ambrosio... stāsts — jauna Fausa, velnišķo intrigām upuris un citu dzīvju iznīcinātājs — atnesa divdesmitgadīgajam autoram pretrunīgu imorālista, bezdievja un vienlaikus gotiskā romāna-tragedijas radītāja slavu, kas paredzēja romantiskās literatūras sižeta kolīzijas. Tieši ietekmējis daudzus deviņpadsmitā gadsimta autorus, «Mūks» tika augstu novērtēts arī divdesmitā gadsimta mākslas meistaru vidū: Andrē Bretons veltīja šai grāmatai sajūsmas pilnus vārdus «Surreālisma manifestā», Antonēns Arto veica tās brīvo pārlikumu franču valodā, bet slavenais spāņu režisors Luiss Buniuels uzrakstīja scenāriju tās pirmajai kinoversionai (1972).

Šajā izdevumā, papildus romāna tekstam, iekļauts plašs vēsturiski-literārais komentārs.