Cilvēki Bezdanā

Džeks Londons, atzīts par amerikāņu un pasaules literatūras klasiku, vispirms ieguva slavu kā romānu un stāstu autors par aizraujošiem un bīstamiem ceļojumiem, par spēcīgiem, cēliem un mērķtiecīgiem cilvēkiem. Viņš nekad nav bijis sapņotājs ziloņu kaula tornī un jau agrā jaunībā... uzzināja, kas ir cīņa par izdzīvošanu. Viņa liktenī bija gan izsmeļošs rūpnieciskais darbs, gan "pirātu" piedzīvojumi, gan "zelta drudzis". Paša dzīve viņam dāvāja sižetus un varoņu tēlus, ļāva pastāstīt par to, cik neparedzami var būt likteņa pagriezieni.

1903. gadā viņš publicēja grāmatu "Cilvēki Bezdanā", kurā aprakstīja Londonas "dibiņas" un to iedzīvotājus. 1902. gada vasarā viņš devās uz East End rajoniem, lai ar savām acīm redzētu to cilvēku dzīvi, kuri nonākuši nabadzības robežās, kuri spiesti izsisties no spēkiem, cerot nemirt no bada un nabadzības. Apkopojot pieredzi, iegūto šajā ceļojumā, Džeks Londons uzdod jautājumu par civilizācijas dzīvotspēju, kas rada visdažādākos jaunus labumus, bet neatvieglo parasta cilvēka likteni.