Pūķa ēna

Kādreiz Lielais pūķis Feisals sadalīja savu dvēseli un iecietināja tās daļas amanatos – meitenēs, kas kalpoja par traukiem, kurām viņš pretī dāvāja mūžīgu jaunību. Katru reizi, kad viņam draudēja nāve, viņš izdzēra vienu no traukiem, un nevainīgās dvēsele devās neziņā.... Katrīna nenojauta par citu pasaļu esamību, neticēja mistikai un noteikti neiedomājās, ka ir nenovērtējams trauks pūķa dvēselei. Tomēr noteiktajā dienā un stundā Feisala kalps piespiedu kārtā aizveda Katrīnu uz savu pasauli. Pūķis plāno pavadīt nakti ar meiteni, pēc kuras viņa iemigs mūžīgā miegā. Bet Katrīna nevēlas sev tādu likteni un atrod veidu, kā izvairīties no nāves – kļūt par Alkasara karalieni un pirmā nogalināt Feisalu.