Franču māksla mājas komforta

Mājas frančiem — tas nav tikai vieta, kur viņi guļ un ēd. Tā kalpo kā viņu dzīves priekšstatu atspoguļojums. Katram priekšmetam ir nozīme un tas stāsta stāstu par to, kas viņi ir, kur ir bijuši un ko ir piedzīvojuši tā... īpašnieki. Franču mājā katrai telpai ir īpaša funkcija. Ja ieejas telpas mērķis ir iepazīstināt ārējo pasauli ar jūsu dzīves stāstu un jūsu mājas personību, tad viesistabas mērķis ir apvienot cilvēkus saziņai. Un tā ir visur: katrs stūrītis franču mājā nes savu jēgu.

Protams, Francijā ir mājas, kas novirzās no standarta normām, bet tas ir tikai jautrs izņēmums no noteikumiem. Jebkura franču dzīvojamā telpa — kultūras izpausme, un tā, apzināti vai neapzināti, seko noteiktiem rituāliem un noteikumiem.

Grāmatā sniegtas detalizētas rekomendācijas, kā iekārtot ieejas telpu vai izveidot savu viesistabu (salonu) franču garā, ar ko piepildīt telpu, kā novietot mēbeles, kādiem rituāliem pieturēties, aicinot viesus mājās. 

Tā palīdzēs jums:
- iepazīties ar noteikumiem, pēc kuriem franči apdzīvo savu personīgo telpu
- kritiski novērtēt savu mājokli
- veikt dažas sistēmiskas izmaiņas
- izveidot ideālu māju pēc franču motīviem

Franči novērtē un cienī luksusu, bet taupību novērtē vēl vairāk, un franču māja kalpo par to apstiprinājumu. Viņi izmanto pilnīgi visu. Pārtikas atliekas ledusskapī? Iet uz sautējumu. Palicis uz centimetru šampūna? Izspiež līdz pēdējai pilītei. Franči ļoti ekonomiski patērē elektrību, ūdeni un apkuri. Un šeit nav runa par naudu, bet par cieņu pret visu, kas atrodas mājā.

Laba dzīve mājā vismazāk saistīta ar materiālo priekšmetu vērtību, tehnisko ierīču lietderību, dekoru skaistumu vai uzkrāto dārgumu daudzumu.

Par autoru.
Daniela Postel-Vinē — amerikāņu rakstniece, kura daudzus gadus pētījusi franču ikdienu un mājas iekārtošanas tradīcijas. Pašlaik dzīvo Ņujorkā ar savu vīru franču un bērniem. Pirmais skolotājs šīs tradīcijas apgūšanā viņai bija Žaklīna Manona, franču sieviete, antikvāro veikalu īpašniece Ņujorkā. Daudzu gadu garumā sievietes draudzējās, un Žaklīna iepazīstināja Danielu ar visām franču mājas noslēpumiem. Vēlāk Daniela satika savu vīru, Hadriēnu, kinorežisoru, kurš uzauga Parīzē un Bretaņā. Tieši caur vīra ģimeni Daniela iepazinās ar franču privātās dzīves kultūru un visiem tās brīnišķīgajiem rituāliem.