Meitene no Aušvicas. Reāla cerības, mīlestības un zaudējumu stāsts

Polija, 1944. gads. Vilciens atved uz Aušvicu no Ungārijas milzīgu 15 gadus vecās Sarās Leibovicas ģimeni. Sarās māti un jaunākos brāļus gandrīz uzreiz nosūta uz gāzes kamerām. Viņas tēvu piespiež strādāt sonderkomandā — dedzināt krematorijā mirušos ķermeņus. Paša Sara nonāk... sieviešu blokā un strādā pie ieslodzīto mantu šķirošanas. Ļoti drīz viņa paliek viena — slēpjot noziegumus, nacisti izpilda nāvessodus lieciniekiem, tostarp viņas tēvam.
Pēc tēva nāves Sara palīdz izdzīvot pārējiem ieslodzītajiem. Riskējot ar dzīvību, viņa nodod piezīmes un sūtījumus, izdomā, kā izvairīties no gāzes kameras, kad notiek skaitīšana, un apmainās vietām ar sievieti, kad notiek atlase piespiedu darbam. Daudzas reizes viņa brīnumainā kārtā izvairās no bojāejas, pateicoties citu ieslodzīto palīdzībai, un izdzīvo līdz krievu karavīru ierašanās Aušvicā. Sarās Leibovicas memuāri ir nenovērtējams liecība par neticamu savstarpēju palīdzību, drosmi un garīgās spēka visiem Aušvicas ieslodzītajiem, kuri ir gatavi varoņdarbiem, lai palīdzētu tuvākajam.