Kults

TAS NIKAD NEAPMIERS. TAS IENĀK KOPĀ AR VĒLMĒM UN DARBOJAS CAUR GRĒKIEM UN TRŪKUMIEM. TAS PACIETĪGI GAIDA, TAS VIENMĒR IR TUVU... Tālais ziemeļu pilsēta. Pilsēta, kas iegrimusi pelēko ikdienas miegā. Tās dzīve ir vienveidīga un nomācoša: gan rūsējošās vecajās rūpnīcās,... gan nosmakušajās dzērienu krogos darba perifērijā. Visur tikai bezcerīgā mitruma jūra. Visur neizbēgamība tuvojošās rudens... Tā bija mirkli pirms ļaunums, bezsejains un bezvārdis, iebruka šajā pusmiegainajā pusdzīvē. Tagad tas bezierunu valda tukšajās ielās, pamodina tumšās kaislības, rada bailes un naidu. Kas ir iemesls sabrukušajam lāstam? Senā kapelā, kas atrasta pie pilsētas malas blakus jūras krastam? Bērnu spēlēs, kas nejauši pamodināja tumšās spējas? Varbūt dīvainajā pārī, kas ieradās pilsētā neilgi pirms visa iegremdēšanas haosā – šajā stiprajā, noskūtajā vīrietī, kuru kādreiz sauca par Inkvizitoru, un jaunajā melnacainajā sievietē, kura tagad sevi sauc par Karinu...