Hādži-Babas piedzīvojumi no Isfahānas

Ar visu grāmatu elektroniskā formātā var iepazīties, sekojot saitei uz SZEKO mājaslapu. Dāvanas ilustrētais izdevums ir izdrukāts uz vietējā glancētā matētā papīra "Omela" ar vienas krāsas lenti un kapteļa apdari.

Romāns "Hādži-Babas piedzīvojumi no Isfahānas" ir vispazīstamākais angļu diplomāta un rakstnieka... Džeimsa Džastina Morjera (1780–1849) darbs. Galvenais varonis romānā, nedaudz atgādina Hodžu Nasreddinu vai Tīlu Ulenšpigeli, nežēlīgi izsmiež cilvēku zemiskumu, hipokriziju un melošanu. Teksts izcilā poligota Osipa Senkovska tulkojumā ļauj pilnībā izbaudīt austrumu pasaules atmosfēru. Izdevumu rotā 19. gadsimta skotu mākslinieka Haroldu Millara un amerikāņu gleznotāja Sairusa Boldriža zīmējumi.

Romāns "Hādži-Babas piedzīvojumi no Isfahānas" pirmo reizi tika publicēts Londonā 1824. gadā. Vietā, kur par autora vārdu bija jābūt, grāmatas ievadā tika publicēta kāda svētceļnieka vēstule. Tajā viņš stāstīja par tikšanos Turcijā ar persiešu Hādži-Babu, kurš nodeva viņam savas piezīmes un lūdza publicēt to tulkojumu Anglijā. 19. gadsimta sākumā literārās mistifikācijas bija modē, un diezgan ilgi sabiedrība ticēja, ka "Piedzīvojumu" autors patiešām bija kāds persietis. Izskatījās neticami, ka eiropietis varētu tik smalki un ar tādu humoru aprakstīt Austrumu dzīves realitāti. Tikai vēlāk noskaidrojās, ka romāna autors bija anglis Džeimss Džastins Morjers. Viņš piedzimis diplomāta ģimenē: Džeimsa tēvs bija konsuls Konstantinopolē. Nākamais rakstnieks vispirms sekoja viņa pēdām un 1809. gadā kļuva par vēstnieka sekretāru Persijā. Sasniedzis vēstniecības sekretāra amatu, Morjers drīz izstājās un pievērsās literatūrai. Viņa satīriskajā romānā par Hādži-Babas piedzīvojumiem tik nežēlīgi tika aprakstītas Persijas dzīves realitātes, ka tas izsauca "cēlu sašutumu" valsts varas iestādēs. Šī grāmata Persijā ilgi bija aizliegta: to uzskatīja par oriģinālu persiešu darbu. Taču progresīvās persiešu sabiedrības domas pārstāvji "Piedzīvojumus" uztvēra ar sajūsmu, jo galvenais varonis romānā nedaudz atgādināja viņiem Hodu Nasreddinu. Viņš nežēlīgi izsmiež cilvēku zemiskumu, hipokriziju un melošanu. Mūsdienu pētnieki Morjera radošajā darbībā uzskata, ka tik dziļi iekļūt visās persiešu ikdienas un psiholoģijas noslēpumos bez vietējā palīga Morjeram bija grūti. Irānas zinātnieki noskaidroja, ka rakstnieks bija pazīstams ar jaunu vīrieti vārdā Hādži-Baba, kurš vairākus gadus mācījās medicīnu Londonā. Iespējams, viņš palīdzēja pensionētajam diplomātam strādāt pie "Piedzīvojumu" manuskripta. Tomēr par to, ka tieši Morjers ir īstais romāna autors, šaubīties nav pamata. To norāda literārais spožums un angļu humors, kas ir tik raksturīgs šī rakstnieka citiem darbiem.

Grāmatu rotā divu mākslinieku zīmējumi. Skotietis Harolds Millars (1869-1942) ieguva izglītību Birmingemas mākslas skolā. Pārcelšanās uz Londonu, viņš pievērsās grāmatu ilustrēšanai, tostarp Kiplinga un Stīvensona darbiem. Amerikānis Sairuss Boldrižs (1889-1977) jau 10 gadu vecumā sāka apmeklēt Čikāgas ilustrācijas skolu, ko vadīja Franks Holms. Pirmā pasaules kara laikā viņš kļuva par kara korespondentu un ilustratoru kaujas laukos Eiropā. Vēlāk Boldrižs daudz ceļoja pa Āziju un Āfriku, pastāvīgi veicot daudzus zīmējumus.