Lielā princese Elizabete Fedorovna

Šī grāmata ir lielās princeses Elizabetes Fedorovnas (1864-1918) - vācu princeses - stāsts. Viņa bija lielā hercoga Hesenes-Darmštates meita, Maskavas ģenerālgubernatora lielā prinča Sergeja Aleksandroviča sieva un imperatorienes Aleksandras Fedorovnas vecākā māsa. Pēc vīra bojāejas, kurš 1905. gadā tika nogalināts... Kremlī ar terorista bumbu, viņa veltīja sevi labdarībai, dibināja Marfo-Mariinskas māsu mītnes Ordiņkā, Pirmajā pasaules karā organizēja sanitāros vilcienus, izveidoja lazaretus, zāļu krājumus utt. 1918. gada pavasarī viņa tika arestēta, aizvesta uz Uralu un naktī uz 18. jūliju dzīva tika iemesta raktuvē netālu no Alapaevskas. Viņa ir apbedīta Jeruzalemē. Krievu pareizticīgā baznīca viņu kanonizēja. Vēsturniece un rakstniece Vera Maerova, kas slēpās aiz pseidonīma, ir uzrakstījusi līdz šim vispilnīgāko Elizabetes Fedorovnas biogrāfiju. Dīvaini, ka, lai gan atmiņās par cara ģimeni lielās princeses vārds bieži sastopams, un mocekļa nāve padarīja viņu par svētu, šī biogrāfija joprojām ir vienīgais pilnīgais pētījums par lielās princeses dzīvi. 3. izdevums, labots un papildināts.