Aktri, kas nogrima teātra

Atgriežoties no ārzemju komandējuma, Vera Berežnaja ielā Stokholmā sastapa savu paziņu, bijušo ministrijas ierēdni Borisu Sofjinu. Atstājis amatu, viņš nolēma nodarboties ar kruīzu organizēšanu un piedāvāja Verai atgriezties Sanktpēterburgā uz viņa greznās jahtas. Boriss solīja neaizmirstamu ceļojumu, jo uz jahtas... šobrīd viesizrādes sniedz teātra trupa. Un patiešām, šo ceļojumu Vera, visticamāk, neaizmirsīs! Pirmajā ceļojuma dienā tika nogalināta ierēdne, kura uzraudzīja teātri un pavadīja aktierus. Un iemesli vēlēties viņas nāvi atradās katram no Mēlpomēnas kalpiem…

Tatjana Ustinova iesaka: "Ostrovska spēlē ar dzīvēm, sajauc varoņus, liek viņiem veikt negaidītus un dīvainus soļus, bet lasītājam - ar sirdspukstiem sekot viņiem un minēt: izdosies, neizdosies, izkļūs, neizkļūs!.. Sižets ik pa laikam pagriežas kādā citā virzienā un pilnā ātrumā turpina tālāk. Tas ir gandrīz neiespējami, bet viņai izdodas noturēties šajos pagriezienos!.. Un ļoti gribas, lai varoņiem viss izdotos!.. Un fināls! Tas vienmēr ir feeriskais, visos aspektos".