Mēness akmens no Satapura. Grāmata 2

Indija, 1922. gads: lietus sezona attālajās Sahjadri kalnos, kur slēpjas mazs princu valstība Satapura. Izskatās, ka vietējai princu ģimenei ir uzlikts lāsts. Maharadža Mahendra Rao nomira no pēkšņas slimības drīz pēc traģiska negadījuma medībās, kurā gāja bojā viņa vecākais dēls.... Jaunākais vēl ir pārāk jauns, lai valdītu pār karalisti, tāpēc viņa vietā to dara premjerministrs, jaunā prinča tēvocis, un Lielbritānijas politiskais aģents divu Satapura maharani - vecās princeses un viņas vedeklas vārdā. Cēlās dāmas ir nesaskaņā par jaunā mantinieka izglītību, un viņām nepieciešama jurista palīdzība. Tomēr maharani ievēro purdu un nevar sazināties ar vīriešiem. Tikai viens cilvēks var viņām palīdzēt - Pervin Mistri, vienīgā sieviete advokāte Bombajā. Pervin apņēmīgi cenšas ieviest mieru princu namā un sniegt pamatotu ieteikumu nākamajam maharadžam, bet ierodoties, viņa atklāj, ka Satapura pils ir sadalīta varas cīņā un asiņainā atriebībā. Pārāk vēlu viņai kļūst skaidrs, ka viņa ir iekļuvusi slazdā. Bet kura? Un kā viņa var pasargāt bērnus no nāvējošā pils lāsta?