Vectēvs

Starp anomālajām zonām viss notiek. Šeit jābūt uzmanīgam, citādi var nonākt «ellē» un pat mitra vieta nepaliks. Vai nu mutanti apēdīs. Un vēl bandīti visur, — brīvie, redziet, cilvēki. Tur ir arī Pustība – nelabvēlīga vieta, kur pat dienā viens... neiesi, bet viņš tur dzīvo. Viens! Viņu sauc par Vectēvu, Bārdu vai Veco. Neviens nezina, kas viņš ir un no kurienes. Dīvains. Viņš saka, ka meklē kādu «atpakaļejošo nāvi». Vai tāda vispār ir? Pasakas! Vectēvs iepazīstas ar «brīvajiem cilvēkiem», nes vērtīgus resursus apmaiņai. No kurienes viņam tāds bagātības avots? Savus noslēpumus viņš neatklāj. Bet «brīvajiem» ir tieši tas, ko ņemt, kas slikti guļ. Viņi nolēma Vectēvu izsekot, bet nekas labs viņiem nesanāca. Un viens no viņiem – figūra tāda, ne pati svarīgākā, iekļuva Vectēva bunkurā. Var teikt, uz pāraudzināšanu… Mīlestība palīdzēja. Viņu sauca par Varvaru. Vectēvs atrada savu noslēpumaino artefaktu, «atpakaļejošā nāve» palīdzēja viņam nogalināt daudz bandītu, izpildīt parādu, bet vectēva dzīvi pārtrauca… Nu padomājiet, kas pat pēc pasaules gala būs svarīgs īstam cilvēkam.