Kluso cietumnieku

Veronika Torresa vada nekādus izcilus dzīves noslēpumus policijas departamentā. Viņa nepiedalās izmeklēšanās, bet alkst būt «uz lauka». Un tāda iespēja viņai parādās dienā, kad viņas acu priekšā sieviete ar izkropļotām lūpām lec no iecirkņa loga. Veronika nevar aizmirst nelaimīgās pēdējos... vārdus: "Tagad viņš mani mīlēs". Sistēmai nav nekādas daļas par pašnāvību, tāpēc Veronika ņem taisnīgumu savās rokās.
Žaneta ir ideāla sieva. Viņas galvenais aicinājums ir rūpēties par vīru un visā pakļauties viņam. Pat ja tas, ko viņš lūdz, ir briesmīgi. Žaneta paklausīgi meklē viņam jaunus upurus, bezpretestīgi seko viņam uz viņa īpašo vietu, uzliek kastīti uz galvas un klausās… Viņa atceras kliedzienus no tumsas un zina: kādu dienu vīrs noteikti nogalinās arī viņu. Vienīgā iespēja izglābties ir tā policiste no ziņām, kas izmeklē pašnāvību. Tikai viņa varēs saprast Žanetu.